Lūk, tagad tas kļūst pavisam interesanti! Latvieši grasoties atkarot Abreni.

w_image_1410783805935_28442

Raksts pārpublicēts no KasJauns.lv. Tekstā neprecīzais apzīmējums “Abrenes apriņķis” aizstāts ar “Abrenes apvidu”.

Latvijā formējas brīvprātīgo kaujinieku leģions, kura mērķis ir atkarot Abrenes apvidu (tagad – Krievijas Federācijas Pitalovas rajons). Tā tiek apgalvots kāda rakstā, kas parādījies internetā. Propagandas karš jau iegūst draudīgus apmērus.

Atkārtojas gluži vai 1940. gada jūnija scenārijs, kad PSRS uzbruka Masļenku robežsargu postenim, bet okupācijas karaspēks apgalvoja, ka vainīgi bija latviešu robežsargi.

Krievijas militāri-patriotiskais portāls voennoe-delo.com publicējis plašu „no pirksta izzīstu” rakstu, ka latvieši, lūk, formējot kaujinieciskus formējumus, lai iebruktu Krievijā un tai atņemtu Pitalovas (Abrenes) apvidu, kurš 1944. gadā tika pievienots Krievijai. Pie tam latviešu kaujinieki nolēmuši nēsāt Otrā pasaules kara latviešu leģionāru formastērpus.

„Pēc Latvijas krievvalodīgo organizāciju aktīvistu ziņām, Latvijas teritorijā tiek formēts „Brīvprātīgo leģions”, kura mērķis ir cīņa ar krievvalodīgo piekto kolonnu un Latvijas sastāvā atkal iekļaut Pitalovas rajonu. Iecerēts, ka leģionā iekļausies brīvprātīgie, kuri atgriezīsies pēc Ukrainas separātisti sakāves.

Latviešu brīvprātīgo leģiona komandieri ir pārliecināti, ka Krievija neizrādīs pretdarbību, baidoties no Rietumu spiediena. Latviešu pārliecību stiprina Krievijas varas bezdarbība, kura neatbild uz krievu robežpunktu apšaudi.

Leģionāri ieplānojuši iekļūt Pitalovas rajonā, ieņemt kādu valsts iestādi un ārzemju žurnālistu fotoobjektīvu priekšā uz tās uzvilkt Latvijas karogu, un tad prasīt Latvijas armijas, NATO un ANO miera uzturēšanas spēku palīdzību. Nav izslēgts, ka tiks nogalināti arī vietējie iedzīvotāji un viņu līķi tiks eksponēti, lai pierādītu krievu varas izdarītās zvērības. Tāpat kā 1940. – 41. gadā darīja vācu aģenti,” raksta voennoe – delo.com.

Tāpat brīvprātīgo leģions arī ieplānojis iebiedēt Latvijas krievus un viņiem atņemt īpašumus. Latviešu leģionāri sadarbošoties ar igauņiem, kuriem arī esot teritoriālas pretenzijas pret Krieviju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Kasjauns.lv šo rakstu komentē: „Pavisam īsi – murgi, kuri nav tālāku komentāru vērti.” Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tai „ir grūti komentēt dažādās dīvainās un neizsvērtās ziņas, kas parādās publiskajā saziņā”.

Drošības policija Krievijas portālā publicētos murgus komentē šādi: “Drošības policijas (DP) rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par šādu grupējumu veidošanos Latvijā, Latvijas iedzīvotāju plāniem organizēt uzbrukumus Krievijā vai prettiesiski vērsties pret Krievijas pilsoņiem piederošiem īpašumiem Latvijā.

Jāatzīmē, ka šis nav pirmais gadījums, kad Krievijas interneta resursos parādās klaji nepatiesa un Latviju nomelnojoša informācija, kurā, citējot Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītājus Latvijā vai piedēvējot viņiem šādus izteikumus, tiek mēģināts radīt Latvijas kā “fašismu atbalstošas” un “pret Krieviju un krieviem agresīvi noskaņotas” valsts tēlu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ir pamats apgalvot, ka raksta autoram varētu būt dažādi motīvi šādas dezinformācijas izplatīšanā, taču DP nekomentē šādas spekulācijas.”

 

Komentāri sekos…

Publicēts Uncategorized

Paziņojums

Vēlos darīt zināmu, ka neatkarīgi no tā, ka ar š.g. 1. maiju Zinātņu akadēmijā vairs nestrādāšu, Abrene un tās bijušie iedzīvotāji mani joprojām interesē. Zinu, ka akadēmiskajās aprindās šādu tekstu rakstīt ir gandrīz vai bezjēdzīgi, bet tāpat lūdzu nevienu šo tēmu nepiesavināties. Kolīdz būs iespēja, iegādāšos diktofonu un turpināšu vākt materiālus, bez tam arī domu par Abrenes grāmatu neesmu atmetusi.

Publicēts Uncategorized

Ekskursija

2012. un 2013. gadā (varbūt arī agrāk) IMPRO piedāvāja tūrisma maršrutu ar nosaukumu “Abreni lūkoties”. Brauciena laikā bija paredzēti dažādi pieturas punkti Ziemeļlatgalē “un tad nu TAS – lūkošanās pēc Abrenes (saredzama gan tikai Višgoroda) Kangaru kalnos. Ieteicams tālskatis!”

Interesanti, viņiem pašiem smiekli nenāk?

Publicēts Uncategorized

Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva dārgumi

9)4.2.1.2.5Big

Šodien viesojos LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu  krātuvē, kur glabājas arī Abrenes materiāli.Beidzot varēju apskatīt, kā izskatījās vadmalas kaftāns, ko valkāja Pleskavas guberņas “krievi” un ko 1913. gadā rakstā “Myusu kaimini, Opskowas krīwi” pieminējis Goršānu Aļoizs.
Uzzināju, ka vēl 20. gs. 60. gados vienā Kacēnu ciema luterticīgo kapu daļā joprojām glabāja mirušos. Secināju, ka šajā kapsētā uz epitāfiju vākšanu īpaši nav, ko cerēt, jo, vismaz spriežot pēc fotogrāfijām, tur pārsvarā ir dzelzs un koka krusti. Nekas, Abrenē ir vēl vismaz 10 citi kapi, kur noteikti ir arī kapakmeņi!
Pie etnogrāfiem atrodami arī dažādi apraksti, piemēram, par pirmo ganu dienu Abrenē.
Bija savādi un vienlaikus patīkami aplūkot fotogrāfijas, kur redzami abrenieši pie sakoptām mājām arī pēc Otrā pasaules kara.
Ekspedīcijas, kur piedalījusies arī Mirdza Slava, materiālos apraksta lapā uzrakstīts arī, no kura pagasta ienākuši teicēja vecāki vai vecvecāki. Brīnišķīgs vēstures materiāls!

No tiesas priecājos, ka pie etnogrāfiem ir atrodami šādi dārgumi. Lielisks rīta iesākums! Noteikti tur atgriezīšos, kad būšu konkretizējusi vēlmes.

Foto: http://latvia-spb.com/9_4_2_1_2.html

Publicēts arhīvi, foto, Kacēnu pagasts, Uncategorized

Lolita Gulbe – Abrene

Tās māsas,
kas roku rokā aizgāja
pa ceļu
cerēdamas,
ka rītdienai
būs pilnas saujas un
varēs saulē dejot,
nepamanīja
to vājāko, to nevarīgāko
māsu,
kas palika krustcelēs viena.
Un tumsa
viņu izvaroja. Bez žēlastības.
Tēvi pagrieza muguras
un sabāza rokas
kabatās, viņu neapraudot.
Tikai māte,
akmenī cirsta,
bezpalīdzīgi noraudzījās
kā baltā tautas tērpā
viņas Abrene dubļos brien
.

Avots: Jaunā Gaita, nr. 216, 1999.

Publicēts ailis (dzeja)

Nepublicēts dzejolis Abrenei

Nepublicēts dzejolis Abrenei

Viena kartiņa no Leontija Vizuļa materiāliem.

Publicēts ailis (dzeja)

Šīrīta prieciņš

Šīrīta prieciņš

Šodien no Smiltenes radinieces saņēmu, šķiet, Ulmaņlaiku karti, kur atrodama arī daļa Abrenes, precīzāk, Kacēnu pagasts (varētu būt daļa arī no Upmales pag.).

Jāatzīmē, ka šis ieguvums ĻOTI palīdzēs turpmākajā pētniecībā.

Publicēts Kacēnu pagasts